Manifestas

Mums tas ir apnicis.

Mums ir apnicis, ka pret mums pastāvīgi izturas kā pret otrās šķiras pilsoņiem un mūs dēvē par „pilsētvides problēmu“.

Mums ir apnicis būt par iecienītāko tematu vietējiem politiķiem, kuriem pašiem nav absolūti nekādas personīgas pieredzes ar migrāciju. Mums ir apnicis, ka mūs vaino viņu pašu neveiksmēs, demonizē un iedala vairāk vai mazāk vēlamās kategorijās.

Mēs nākam no dažādām Eiropas valstīm un visi veltām daudz laika, pūļu un finanšu līdzekļu, lai šeit, Vācijā, izveidotu labu dzīvi sev un savām ģimenēm. Gadu gaitā mēs esam iepazinušies, strādājot nedrošos darbos, iesaistoties politiskajā aktīvismā vai darbojoties brīvajā sektorā. Šodien mēs ar šausmām vērojam, kā mūsu iepriekšējie centieni šķietami izplēn un mūsu sabiedrība kļūst arvien sadrumstalotāka, polarizētāka un naidīgāka. Šis nav brīdis, lai par katru cenu censtos kļūt neredzami; šis ir brīdis, lai paceltu savu balsi.

Neviens no mums nav dzimis Vācijā, taču mums visiem ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pase, un tādēļ mums saskaņā ar likumu ir tiesības piedalīties gaidāmajās vietējās vēlēšanās. Mēs vēlamies izmantot šo privileģēto stāvokli, lai iekustinātu pārmaiņas gan plašākas migrantu kopienas, gan paša Berlīnes interesēs. Mēs vēlamies iedrošināt citus un rādīt piemēru politiskajai līdzdalībai no cilvēkiem, no kuriem acīmredzami netiek gaidīts – un kuriem pat netiek ļauts – būt politiski aktīviem.

Mūsu Eiropas pases dod mums tiesības uz politisko pārstāvniecību vietējā līmenī, taču Berlīnes kā Vācijas pilsētvalsts statuss nozīmē, ka rajonu pārstāvniecības (Bezirksverordnetenversammlung, BVV) ir augstākais politiskais līmenis, kurā mums saskaņā ar likumu ir tiesības piedalīties. Mēs nevaram balsot par Abgeordnetenhaus, nevaram piedalīties vietējos referendumos un mums noteikti nav tiesību balsot federālajās vēlēšanās. Tāpēc mēs kandidējam rajonu pārstāvniecībās Neukölln un Schöneberg un plānojam no turienes turpināt cīņu pret šiem demokrātijas trūkumiem.

Mēs uzskatām par savu misiju cīnīties pret naidu pret migrantiem un pret tiem, kuri šo naidu izmanto, lai šķeltu mūsu sabiedrību. Mēs sākam savu kampaņu Berlīnē – mūsu izvēlētajā pilsētā, pilsētā ar lieliem sapņiem un drosmīgiem projektiem –, taču vienlaikus domājam arī par citu migrantu likteni visos mūsu kontinenta nostūros – vai tā būtu Polija, Rumānija, Itālija, Francija vai Zviedrija.

Berlīne ir lieliska, taču tā ir haoss. Iedibinātās vietējās politiskās partijas atkārtoti nav spējušas atrisināt pilsētas problēmas. Mums, ārzemniekiem, ir jāiesaistās, jāķeras pie darba un beidzot jāuzņemas atbildība par vietu, kuru mēs mīlam un saucam par „mājām“. Mums ir nepieciešamās idejas, kā arī nepieciešamās zināšanas un pieredze.

Ausländer rein!*